Vēsture

Vēsture

Zinta

Zinta – dzimusi trimdā, atgriezusies mājās un tagad turpina dzīvot, zelt un ziedēt, piepulcinot savam pulkam aizvien jaunas, izglītotas un aktīvas studentes.

Zintas vēsture ir aizsākusies 1947. gadā tālu prom no dzimtenes Latvijas – Vācijā, Pinnebergā pie Baltijas Universitātes.

S!k! Zinta dibināja 16 jaunas, dzīvespriecīgas un romantiskas Baltijas Universitātes studentes 1947.gada 21.aprīļa saulainā dienā bēniņu istabā, pavasarī, laikā, kad daba modās no aukstās ziemas, kad viss tiecās asnot, plaukt un ziedēt.

S!K! ZINTA DIBINĀTĀJAS

Nona Augule (Kripēna)
Biruta Barvika (Blūma)
Velta Bērziņa (Vidējā)
Daina Brizga (Upīte)

Velta Kippe-Czarnik
Solveiga Ērmane (Tamuža)
Malvīne Kalniņa
Viviana Līdere (Jansone)

Ausma Medne (Užāne)
Lidija Medne (Krēle)
Dzidra Nemeth (Nesaule)
Olga Spožuma (Zīle)

Irene Spure
Helga Straumīte (Neimane)
Mirdza Šneidere
Vanda Zvagule

Zintas dibināšana

Studenšu korporācija Zinta dibināta 1947. gada 21. aprīlī pie Baltijas Universitātes Pinnebergā. Tā kā vecāko korporāciju darbība Vācijā nebija atjaunota, radās doma par jaunu korporāciju dibināšanu.
1946.gada janvārī Hamburgā atklāja Baltijas Universitāti ar astoņām fakultātēm. 1947.gada janvārī telpu trūkuma dēļ Universitāti no Hamburgas pārcēla uz Pinebergu, kur tā atradās armijas kazarmu skolas diezgan šaurajās telpās. Neskatoties uz pēckara apstākļiem, studijas noritēja sekmīgi, studentos valdīja možs gars un vēlme iegūt akadēmisko izglītību. Tā kā daudzi mācībspēki un studenti bija korporāciju locekļi, sākās rosīga sabiedriskā dzīve, kā arī pie Baltijas Universitātes nodibinājās jaunas studentu organizācijas. Viena no tām bija studenšu korporācija Zinta.

Studenšu korporācija Zinta tika dibināta 1947.gada 21.aprīlī, sešpadsmit jaunām studentēm parakstot dibināšanas protokolu. Saprotams, ka korporācija neradās vienā dienā tukšā vietā – var atskatīties uz zināmu tapšanas periodu. Baltijas Universitātes Hamburgas periodā bija vairākas studentu nometnes („Zoo” nometne un „Alsterdorfa”).

Galvenokārt dominēja diskusijas, mēģinot atrast jēgu tā laika bezcerīgajam vispārējam stāvoklim.Bet jaunībai jau daudz nevajag, lai pelēkā ikdiena aizmirstos, un mūsu darbība bija tik aktīva, ka mēs izveidojāmies par pirmo organizēto vienību B.U. apmērā, kas tik sekmīgi darbojās Alsterdorfā.

Mūsu sarīkojumi pievilka arī daudz apmeklētāju no „Zoo”, kuri bieži viesojās mūsu vidū. Pēc pārcelšanās uz Pinebergu mēs apvienojāmies ar „Zoo” studentiem, bet mēs, alsterdorfietes, paturējām savu individualitāti un okupējām vienu no otrā bloka bēniņu lielākām istabām, kas vēlāk izvērtās par zintu galveno mītni.

Alsterdorf Zint dibinātāju Lydia Medne

Galvenokārt dominēja diskusijas, mēģinot atrast jēgu tā laika bezcerīgajam vispārējam stāvoklim.Bet jaunībai jau daudz nevajag, lai pelēkā ikdiena aizmirstos, un mūsu darbība bija tik aktīva, ka mēs izveidojāmies par pirmo organizēto vienību B.U. apmērā, kas tik sekmīgi darbojās Alsterdorfā.

Mūsu sarīkojumi pievilka arī daudz apmeklētāju no „Zoo”, kuri bieži viesojās mūsu vidū. Pēc pārcelšanās uz Pinebergu mēs apvienojāmies ar „Zoo” studentiem, bet mēs, alsterdorfietes, paturējām savu individualitāti un okupējām vienu no otrā bloka bēniņu lielākām istabām, kas vēlāk izvērtās par zintu galveno mītni.

Alsterdorf Zint dibinātāju Lydia Medne

Notika daudz pārrunu vakaru un referātu, kuros tad arī izraisījās atziņa par studentu organizācijas nepieciešamību. Tā kā studentu un studenšu korporāciju tradīcijas visspilgtāk iemiesoja visu akadēmiskajam garam un studentam raksturīgo, tad arī vēlēšanās radīt organizācijas un veidot sabiedrisko dzīvi korporāciju tradīciju garā bija visvairāk pārstāvētas.

Dibinātāja Solveiga Ērmane

Notika daudz pārrunu vakaru un referātu, kuros tad arī izraisījās atziņa par studentu organizācijas nepieciešamību. Tā kā studentu un studenšu korporāciju tradīcijas visspilgtāk iemiesoja visu akadēmiskajam garam un studentam raksturīgo, tad arī vēlēšanās radīt organizācijas un veidot sabiedrisko dzīvi korporāciju tradīciju garā bija visvairāk pārstāvētas.

Dibinātāja Solveiga Ērmane

Zintas dibinātāju grupas kodolā bija studentes, ko jau Alsterdorfas studentu nometnē vienoja kopīgas izjūtas un centieni. Pēc dibināšanas protokola parakstīšanas pirmajā prezidijā ievēlēja seniori Ausmu Užāni-Medni, viceseniori Dainu Upīti-Brizgu, sekretāri Malvīni Kanniņu un audzinātāju Lidiju Krēli-Medni Pirmajos divos darbības gados tika likti Zintas idejiskie pamati ar vārda, krāsu un devīzes izvēli un tās formālā struktūra iestrādāta komānā.

1947. gada 2. augustā Baltijas Universitātes senāts apstiprināja Zintas studenšu biedrības statusu. 1947. gada 31. augustā Zinta nodeva tautietes solījumu Daugavietes grupai Pinnebergā. 1947.gada septembrī Latvijas Universitātes filistru un aktīvo studenšu konvents, kas apvienoja visu LU studenšu korporāciju locekles Pinnebergā, piešķīra zintām krāsas. Tās uzlika 21. septembrī.

Maija komeršs 1947.g. Pinebergā

Maija komeršs 1947.g. Pinebergā

1948. gada 30. maijā studenšu korporācija Daugaviete piešķīra Zintai komāna garanta tiesības, kuras saņemt Eslingenā bija ieradušās Zintas t/l seniore Lidija Krēle-Medne un viceseniore Solveiga Tamuža-Ērmane.

 

1948. gada 23. oktobrī zintas Pinnebergā parakstīja komāna garanta svinīgo solījumu. Studenšu korporācijas Zinta pirmās kuratores pienākumus uzņēmās daugaviete filistre Lidija Maulica, vēlāk – filistre Lūcija Felsberga – Bērziņa un filistre Daina Pavasare.
Atjaunojis darbību trimdā, Studenšu Prezidiju Konvents 1949. gada rudenī uzņēma Zintu.

Par S!P!K!

1954. gada 15. septembrī pilntiesīgu locekli tā kļuva , kad ieguva balss tiesības.

1947. gada augustā Zinta uzņēma pirmo coetu ar 5 loceklēm. Sešos pastāvēšanas semestros Baltijas Universitātē pavisam uzņemti pieci coeti. Pinnebergu atstājot, Zintas saimē bija 49 locekles. Par goda filistru Zinta aicināja prof. Dr. math. Leonīdu Slaucītāju, Fr. Acad., kurš bija izrādījis atsaucību jauno korporāciju darbam.

Zintas kopā ar goda filistru prof. Dr. math. Leonīdu Slaucītāju, Fr. Acad.

Zintas kopā ar goda filistru prof. Dr. math. Leonīdu Slaucītāju, Fr. Acad.

Zintu konventa dzīvoklis Pinnebergā atradās divās pagraba istabiņās bijušā virsnieku kluba telpās, kur notika konventi, literārie vakari, kantu un audzināšanas stundas un uzņēma piecus jaunos coetus.

zintaoldphoto

Zintas

zintaoldphoto

Zintas

Zintas otrajā dibināšanas atceres komeršā, 1949. gada 21. aprīlī, Daugavietes dibinātāja filistre Herta Eglīte atklāja Zintas vapeņa metu, ko darinājis mākslinieks Vilis Krūmiņš. Vapeni kokā izgriezis mākslinieks Nikolajs Maulics.
Zintas Karoga dziesmai vārdus sacerējis dzejnieks Dzintars Freimanis, melodiju komponējis ārk. prof. Helmers Pavasars. Cirķeļa metu ir darinājis filistrs Gunārs Gruzdiņš, Fraternitas Cursica.

Trimda

Pēc Baltijas Universitātes slēgšanas zintas izklīda pa Eiropu, Ziemeļameriku un Austrāliju. Līdz ar to mainījās Zintas struktūra – centrālā konventa vietā darbojās kopu konventi, kuru darbību saskaņoja globālais prezidijs. Zintas bija nonākušas spēcīgā citu kultūru ietekmē, bija jāmācās saskaņot divu kultūru prasības viņu dzīvē. Bet nedaudz iedzīvojusies jaunajos apstākļos, Zinta atsāka uzņemt jaunas locekles, un tā ir centusies turpināt Baltijas Universitātē sākto darbu, audzinot jaunās studentes no paaudzēm, kas dzimušas trimdā, akadēmiskās dzīves un latviešu tradīciju garā, stiprinot viņu nacionālo apziņu, patiesības mīlestību un savstarpējo draudzību.

Atstājot Pinnebergas „cietoksni”, Zinta zaudēja savu akadēmisko statusu, jo tā vairs nebija piederīga kādai universitātei – tā atradās ne tikai nacionālā, bet arī akadēmiskā trimdā. Bet 1992.gadā Zintai bija lemts no šīs trimdas atgriezties.

Zintas iedibināšana Latvijā

Intensīvs darba periods studenšu korporācijai Zinta sākās, kad tā nolēma uzsākt darbību Latvijā. Priekšdarbu veikšanai 1992. gada vasarā Rīgā ieradās trīs zintas no Austrālijas – filistre dibinātāja Ausma Medne, filistre Tatjana Slaucītāja, filistre Anita Misiņa. Zintas darbība Latvijā sākās 1992. gada 10. augustā , kad tā uzņēma 47. coetu, kura audzinātājas ir filistre dibinātāja Ausma Medne un filistre Brigita Veidis. 1992. gada 29. septembrī Zinta reģistrēta pie Latvijas Universitātes, un 1992. gadā 10. novembrī tā uzņemta Studenšu Prezidiju Konventā. 1993. gada 21. maijā Zinta kā sabiedriska organizācija ir reģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā.

S!K! ZINTA DARBĪBAS SĀKUMS LATVIJĀ

1991.-1992.gads bija laiks, kad Latvijā veidojās ne vien jauna politiska un ekonomiska formācija, bet ievērojami mainījās arī sabiedriskā dzīve, tajā skaitā arī universitātēs. Šajā periodā darbu atjaunoja gan „vecās” studentu un studenšu korporācijas, gan arī savu darbību pirmo reizi Latvijā sāka 1947.gadā Vācijā pie Baltijas Universitātes dibinātās korporācijas, starp tām arī S!K! Zinta.

1992.gada vasarā mazliet agrāk par zintu dib! fil! Ausmu Medni Latvijā bija ieradies Ausmas dzīvesbiedrs fil! Valters Mednis, kurš jau bija pulcējis pirmos Latvijas Fraternitas Cursica iespējamos korporācijas locekļus. 1992.gada jūlijā Rīgā ieradās trīs zintas no Austrālijas – dib! fil! Ausma Medne, fil! Tatjana Slaucītāja, fil! Anita Misiņa, lai sāktu darbu pie pirmo iespējamo zintu Latvijā pulcināšanas un izveidotu pirmo zintu coetu Latvijā. Tika apzinātas vairākas iespējamās nākamās zintas – Dace Ērenpreisa, Ārija Kaņepe, Vita Krūmiņa, Rudīte Misiņa, Irēna Rudzinska, Elma Rudzīte, Gaida Sedmale, Raina Strade, Vita Timmermane. Viņām nedaudz vēlāk pievienojās Austrālijā S!K! Zinta uzņemtā Ilga Zaļkalne. Un tā – pirmajā zintu coetā Latvijā bija 10 zintas, kuras par pilntiesīgām zintām kļuva 1993.gada jūnijā.

Potenciālās zintas tika sapulcinātas uz kopīgu tikšanos Latvijas Universitātes Ķīmijas vēstures muzejā, kur dib! fil! Ausma Medne pie kafijas tases iepazīstināja ar S!K! Zinta, vēsturi, mērķiem, tradīcijām, sadzīvi. Par Latvijā pirmā coetus seniori aicināja Gaidu Sedmali, par viceseniori Irēnu Rudzinsku un par sekretāri Rainu Stradi. Šis prezidijs tad arī uzņēmās pildīt visu nepieciešamo, kas turpmāk bija saistīts ar zintu iekšējo un ārējo dzīvi.

Par Zintas darbības sākumu Latvijā uzskatāms 1992.gada 10.augusts , kad uzņēma 47.coetu, lai arī pirmais solis tika sperts jau nedaudz agrāk – šī paša gada 7.jūlijā Brisbenā, kad par zintu kļuva pirmā no 47.coetus loceklēm – Ilga Zaļkalne. Nedaudz vēlāk, 1992.gada 29.septembrī S!K! Zinta tika reģistrēta pie Latvijas Universitātes.

Jauno zintu pirmā audzinātāja Latvijā sākotnēji bija dib!fil! Ausma Medne, bet pēc viņas atgriešanās Austrālijā audzinātājas pienākumus pārņēma fil! Brigita Veidis, kas no Bostonas togad bija pārcēlusies uz dzīvi Latvijā.
47.coetam, kas likts Latvijas zintu pašos pamatos, bija jāuzņemas vairāk atbildības un pienākumu, nekā parasti prasa no jauna coeta korporācijā.

Pamazām sākās arī Latvijas zintu satuvināšanas ar citām studenšu un studentu korporācijām. 1992.gada oktobrī zintas viesojās literārajā vakarā pie savas krustmātes S!K! Daugaviete. 1992.gada 10.novembrī , kad prezidējošā korporācija bija S!K! Dzintra (t/l seniore Anda Dauvarte), S!K! Zinta prezidijs tika uzaicināts iepazīstināt ar Zintas darbību, lai iekļautos S!P!K!. Kad pirmais akadēmiskais gads jau gandrīz bija aizvadīts, 1993.gada 21.maijā S!K! Zinta kā sabiedriska organizācija tika reģistrēta LR Tieslietu ministrijā, bet 1993.gada 17.jūnijā tika uzņemts nākamais coetus Latvijā.

1993.gada 18.novembrī zintas pirmo reizi kopā ar citām korporācijām devās gājienā uz Brāļu kapiem.

Pamazām s!k! Zinta papildina jaunas locekles – skaita pieaugums nav straujš, bet tas dod iespēju labāk iepazīt katru jauno locekli un izveidot tuvākas saites korporācijas locekļu starpā.

Vēstures apskatā izmantoti fil! Gaidas Sedmales un fil! Rainas Strades 47.c! raksti zintu izdevumos

Zinta šodien 

Kāda tad zinta ir šodien? Mūžam jauna, skaista, izglītota, neatkarīga, zinātkāra, dzimusi trauksmainā pavasarī tālu prom no savas zemes. Zinta – dzimusi no zināšanu alkām, no zintnieces gudrības, no ticības savas zemes labākai nākotnei. Kas ir tas spēks, kas cilvēkiem ar līdzīgām interesēm un vērtībām liek meklēt citam citu, turēties kopā? Līdzīgi kā upes satek jūrā, arī mūsu gara spēks un intelekts liek meklēt citai citu – garā līdzīgās. Jo tikai kopībā mēs atbalstām viena otru un tas ir kas vairāk… Veidojas tas neatkārtojamais, neaprakstāmais, netveramais, bet tik reālais spēks – Zinta.

Mūsu rindās ir ķīmiķes, filoloģes, filozofes, mediķes, zobārstes, pedagoģes, arhitektes, farmaceites, arī matemātiķes, logopēdes, psiholoģes, kordiriģentes un kriminoloģes, un vēl citu profesiju pārstāves. Ir gan zinātņu doktores, maģistres, studentes, kas aizvien cenšas sasniegt jaunas akadēmiskas virsotnes, cīnās par stipendijām un tās arī iegūst!

Lepojamies ar fil! Gaidu Marutu Sedmali, kura ir Emeritētā RTU profesore. Emeritētā RTU profesora (Professor Emeritus) nosaukumu, kuru  RTU Senāts  piešķir pensionētiem profesoriem par izcilu pedagoģisko un zinātnisko darbu RTU, kā arī Valsts emeritētais zinātnieks, ko piešķir (konkursa kārtībā) Valsts emeritēto zinātnieku padome, ir ne mazāk nozīmīgi kā atzinības raksts.

Fil! Gaida Maruta Sedmale ir arī Latvijas nopelniem bagātā zinātniece – attiecīgās regālijas viņai pasniedza vēl tā laika A. Gorbunovs AP Senāta zālē.

Mūsu pulkā kopš 2003.gada 30.septembra ir goda filistre Kārina Pētersone.

Karina

Zintas pasaulē

Ārzemēs ir Austrālijas un Amerikas grupas. Austrālijas grupā ir Sidnejas, Brisbanes un Melburnas kopas. Amerikas grupu pārstāv Bostonas kopa un pie tās pieder arī Kanādas zintas.

Bostonas zintas

Melburnas kopas vēsture

1949.gada 23. augustā fil! taut! Lonija Celma pec izbraukšanas no Vācijas ar kuģi Ana Salem nokļuva Pertā, Austrālijā. Pertā viņai piedzima meita, fil! Valda Comber. Ģimene pēc pāris gadiem pērcēlās uz Melburnu.

1956.g. Studenšu Korporāciju Kopa Melburnā (S!K!K!M!) iesāka darbību un fil! Lonija Celms pāris gadus vēlāk tai pievienojās, aktīvi piedalījās S!K!K!M! dzīvē un uzņēmās amatus. Bieži pārstāvēja s!k! Zinta citu korporāciju gada svētkos. Draudzība vienmēr saglabāta ar krustmāti s!k! Daugaviete un radiem s!k! Gaujmaliete un s!k! Varavīksne, kā arī trimdas māsu s!k! Spīdola.

Fil! Valda Comber bija pirmā, kas pievienojās Zintām Melburnā. Tā Melburnas zintu grupa lēnām auga, līdz kamēr nodibinājās Melburnas kopa.
Gadu gājumā Melburnas kopas locekles bija:
fil! Maruta Taurina, fil! Daina Jaunberzina, fil! Brigita Liepina, fil! Valda Liepina, fil! Brigita Stroda, fil! Aina Eglina, fil! Sandra Klavina, fil! Helena Chapman un citas zintas.

Melburnas zintas bija aktīvas gan S!K!K!M!, gan zintu konventa iekšējā dzīvē. Bez kārtējiem konventiem, komeršiem, ģimenes vakariem, kuriem vienmēr bija sava tēma, un Ziemassvētkiem, Melburnas zintām bija arī sava volejbola komanda. Viņas uzņēmās s!k! Zinta Globālā prezidija pienākumus un izdeva apkārtrakstus. Bet ar laiku daudzas locekles izceļoja uz citam Austrālijas pilsētām un uz dzimteni Latviju.

Raksta autore fil! Valda Comber